Izskaidrot šo vārdu visu skaņu vēsturi, salīdzinot ar citām baltu valodām.
ass- liet. ašis, pr. assis, lat. axis- no mantotajiem ide. līdzskaņiem vārda absolūtājās beigās jau baltu pirmvalodas periodā droši pārstāvēti ir tikai trīs līdzskaņi “s”, “r”, “n”. Latviešu valodā no tiem saglabājušies “s” (kā šajā piemērā) un “r”: “s” ir dažādu locījumu galotnēs, “r” adverbos, dažās partikulās un prepozīcijās- la. ass, lei. aši` s, pr. assis, lat. axis. Pamatā ide. aks< ag-es- no saknes ag- dzīt ar izplestu roku kustībām;
zivs- liet. žuvis- latviešu valodā šis arī ir mantots vārds, bet “i” skaņai atbilstošs “i” (kā demonstrē minētais piemērs) nav atrodams ne tuvākās, ne tālākās valodās, pat ne visās latviešu valodas izloksnēs ir šis “i”. Tādos vārdos “i” radies “u” vietā. Šīs fonētiskās pārmaiņas būtu izskaidrojamas ar to, ka skaņu kopās -uvi- “u” asimilējies nākamās zilbes “i” skaņai un vienlaikus disimilējoties no “v”.
ļaudis- liet. liaudis- “au” mantots no baltu pirmvalodas. Salīdzinājumi ar citām ide. rāda, ka baltu “au”, tātad arī latviešu “au”, visos vārdos nav vienādas cilmes,
tuopu- tampu- vecu, īsu patskaņu pagarinājums. Latviešu valodā tā ir dažādu senuma parādība un tā atkarīga no dažādiem faktoriem- nākamo skaņu kvalitātes un kvantitātes, no intonācijas, no uzsvara u.c.
zirņi- liet. žirniai- “j” noteiktā līdzskaņu mija.…
