Pēcdzemdību depresija

Pēdējā laikā presē aizvien biežāk tiek minēti fakti un atspoguļoti ga­dĪjumi par sieviešu pašnāvībām, par mežā vai atkritumos atrastiem jaun­dzimušajiem. Parasti šie gadījumi tiek skaidroti sadzīviskā un morālā plāksnē un reti tiek asociēti ar vārdu depresija». Šāds skaidrojums neat­spogujo traģēdijas patiesos iemes­lus, neizskaidro cilvēka konkrētās ricības cēlopus un nepalīdz arī turpmāk izvairities no šādas rīcbas vai arī pasargāt savu jaundzimušo. Drīzāk tas izraisa sabiedrības noso­dījumu par izvēli atņemt sev dzīvību un pastiprina mātes, kura ir izmetusi savu jaundzimušo bērnu atkritumu tvertnē, vai citu tuvinieku, kuri ir šo rīcību veicinājuši, vainas izjūtu.
Pašnāvības mēģinājumi vai iz­daritās pašnāvības jaunu sieviešu vidū, atteikšanās no mazuļa nereti ir grūtniecības un pēcdzemdību smagas depresijas galējie simptomi jeb nervu sabrukums.
Speciālisti - psihologi un psiho­terapeiti - uzskata, ka savlaicīgas zināšanas par depresiju un tās izpausmi no nelaimes varētu pa­sargāt daudzas.
Zināšanas cilvēku grūtā brīdī iedrošina meklēt palīdzību pie speciālistiem, kuri var atklāt un prognozēt problēmas, kas saistītas ar sievietes veselības stāvokli un ar grūtniecību, uzlabot pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Depresija ir psiholoģisks stāvok­lis, kas izpaužas kā nomākts gara­stāvoklis un intereses zudums par apkārt noliekošo. (28)Ja depresīva ir sieviete, tad visticamāk viņa visvairāk cietīs tieši grūtniecības laikā un pēc dzemdībām. (29)
Distimija ir smagākā afektīvo trau­cējumu stadija, kas ir attīstījusies, depresīviem simptomiem pastāvot vairāk nekā divus gadus. Cilvēks noslēdzas sevī, izvairās no sarunām, viņa garstāvoklis ir izteikti nomākts, viegli aizkaitināts nelaimīgs un bažīgs, un bieži arī trauksmains.(29)Liekas, ka kaut kas sāp - sirds, mugura, kunģis, rodas domas, ka esi kļuvis neglāb­jami slims, tikai ārsti to neievēro. Ir grūti iemigt un grūti pamosties.…