Pat vasarā, dzīvojot zem viena jumta, Tu nespēji rast kopīgu valodu. Šajā situācijā no vienas puses es sapratu, cik ļoti Tev tas sāp, bet no otras puses nesapratu Tevi, jo vēl nezināji, ko nozīmē, ka tēvs nav pavisam. Dzīvojot tur, Tu satikti brīnišķīgu puisi, kas Tevi spēja atraisīt, salabt ar tēvu. Puisis Tev deva tik ļoti daudz, kad pat dzīve, attiecības ar tēvu sāka nokārtoties. It kā saka, ka mīlestība padara cilvēku aklu, taču Tavā gadījumā, tas bija tieši otrādāk!…
