Upes

Upes sākumu sauc par izteku. No iztekas visas upes plūst uz leju un galu galā ietek jūrā vai okeānā. Pie ietekas ir upes gultnes zemākais punkts — bāzes līmenis. Pa ceļam uz jūru vai okeānu upe var ietecēt citā upē, ezerā. Daudzas upes ietek arī beznoteces ezeros un to ūdens tiešā veidā nenokļūst jūrā, okeānā (Volga, Amudarja u.c.). Sausos (arīdos) reģionos upes var arī nesasniegt citu ūdenstilpni un izsīkt tuksnesī.
Upes ūdens plūst pa upes kanālu, kas sastāv no gultnes un diviem krastiem. Labais krasts atrodas labajā pusē lūkojoties lejup, pa straumi. Mākslīgi veidotu ūdensteci dēvē par kanālu.
Mazākas upes, kas pievienojas lielākai upei sauc par pietekām. Upe ar savām pietekām skatoties no augšas, kartē, veido savdabīgu dendrītisku (kokveida) struktūru — tipisku dabiskas izcelsmes fraktālo struktūru.
Augstuma starpība starp upes izteku un ieteku ir upes kritums. Visbiežāk upes sākuma posmā (augštece) kritums uz kilometru ir lielāks, nekā beigu posmā (lejtece).
Galvenie upes lieluma rādītāji ir upes garums un notece. Upes garums ir upes gultnes garums mērot pa gultnes viduslīniju no upes iztekas līdz ietekai. Šo šķietami vienkāršo parametru nereti ir grūti izmērīt — bieži upi veido ļoti līdzīga izmēra pietekas un ir neskaidrs, kuru no šīm pietekām uzskatīt par galveno upes gultni. Ja upe iztek no ezera, dažos gadījumos pie upes garuma pieskaita ezerā garākās pietekas garumu, dažos gadījumos — nē.
Upes notece ir upes nestā ūdens tilpums noteiktā laika posmā — biežāk mēra vidējo gada noteci, kuru izsaka kubikkilometros.
Upes straumes ātrums ir ūdens plūsmas ātrums upes gultnes centrālajā daļā — šo lielumu parasti izsaka metros sekundē. Tuvāk krastiem straumes ātrums ir mazāks.…