Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.01.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Padomju laiks un Latvijas Republikas neatkarības atgūšana', 1.
  • Referāts 'Padomju laiks un Latvijas Republikas neatkarības atgūšana', 2.
  • Referāts 'Padomju laiks un Latvijas Republikas neatkarības atgūšana', 3.
  • Referāts 'Padomju laiks un Latvijas Republikas neatkarības atgūšana', 4.
  • Referāts 'Padomju laiks un Latvijas Republikas neatkarības atgūšana', 5.
  • Referāts 'Padomju laiks un Latvijas Republikas neatkarības atgūšana', 6.
  • Referāts 'Padomju laiks un Latvijas Republikas neatkarības atgūšana', 7.
  • Referāts 'Padomju laiks un Latvijas Republikas neatkarības atgūšana', 8.
  • Referāts 'Padomju laiks un Latvijas Republikas neatkarības atgūšana', 9.
  • Referāts 'Padomju laiks un Latvijas Republikas neatkarības atgūšana', 10.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Staļinisms    3
  Pēckara gadi    3
  Kolektivizācija    3
  Represijas    4
  Hruščova laiks jeb „atkusnis”    4
  Nacionālkomunisti    5
  Brežņeva laiks jeb „stagnācija”    6
  PSKP ģenerālsekretāru maiņas. Gorbačova pārbūves laiks    6
  Jurijs Andropovs un Konstantīns Čerņenko    6
  M.Gorbačova „perestoika”    7
  3.atmodas laiks    8
  Latvijas Republikas neatkarības atgūšana    8
  Izmantotās literatūras saraksts    10
  Attēlu saraksts    10
Darba fragmentsAizvērt

3.atmodas laiks
1989.g. tika nodibināta disidentiska cilvēktiesību aizstāvības grupa „Helsinki-86”, kas vērsa uzmanību uz Latvijas okupācijas faktu un cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā.
Sabiedrības plašāku uzmanību pievērsa vairāki raksti žurnālā „Literatūra un Māksla”, kur radošās inteliģences pārstāvji sāka norādīt uz nacionālās kultūras lomas mazināšanos un rusifikāciju. Cilvēki tika aicināti uz protestu pret metro Rīgā un HES celtniecību uz Daugavas, kas varētu izraisīt ekoloģiskas problēmas. Sabiedrība bija atsaucīga.
Visā Baltijā pieaugošu interesi sāka izraisīt vēstures jautājumi par neatkarības posmu 20.-30.g., par Baltijas valstu iekļaušanu PSRS, par nacionālkomunistu darbību. Sabiedriskā doma tika novesta pie atziņas, ka Baltijas valstis Padomju savienībā iekļautas nelikumīgi. 1988.g. sākās grandiozas tautas demonstrācijas un mītiņi, kuru norisi drošības orgāni vairs nekavēja. Karogs, ģerbonis, himna u.c. simboli tika legalizēti kā tautas nacionālie simboli, kas pacēla nacionālo pašapziņu. Latvijā Tautas frontes (LTF) dibināšanas kongresā pulcējās visdažādāko uzskatu piekritēji. Radikālo LTF daļu veidoja Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) pārstāvji. Šo kustību bija izveidojis bijušais nacionālkomunists E.Berklavs, un tā iestājās par pilnīgu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Pret viņiem nostājās interfronte, ko vadīja Maskavas konservatīvie komunisti.
1989.g. strauji auga pilnīgas valstiskas neatkarības atgūšanas idejas popularitāte, un nacionālās neatkarības kustībās iesaistījās visplašākās tautas masas. [1]

Autora komentārsAtvērt
Atlants