Ekonomikas politika izskaidro valdības ekonomiskos mērķus un veidu, kā tā cenšas sasniegt šos mērķus. Galvenie ekonomiskie mērķi:
Augsts un stabils nodarbinātības līmenis – grūti sasniedzams mērķis, jo uzdevums ir radīt situāciju, kurā cilvēki, kas vēlas strādāt, varētu atrast darbu pieņemamā laika periodā.
Relatīvi stabils cenu līmenis – jākontrolē un jāierobežo inflācija.
Maksājumu bilances apmierinošs stāvoklis – nepieļaut situāciju, kad izdevumi par ārzemju precēm ir lielāki nekā ienākumi no eksporta. Dažu gadu deficīts jānosedz ar citu gadu pārpalikumu.
Dzīves standarta paaugstināšana – jāveicina ekonomiskā izaugsme, jāpalielina reālais ienākums uz vienu iedzīvotāju.
Vienlīdzīgāka ienākumu un bagātības sadale – jāīsteno savstarpējā nevienlīdzības samazināšana.1
Galvenās institūcijas, kas veido un ietekmē valsts ekonomisko politiku:
Finanšu ministrija atbild par valsts un pašvaldību budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finanšu politikas, grāmatvedības politikas, nodokļu politikas, muitas darbības politikas, valsts sektora darba samaksas politikas un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu koordinācijas un izmantošanas politikas apakšnozarēm.…
