Vēl viena pretruna atrodama cilvēku savstarpējo attiecību saistīšanas jautājumā. Laulība vienmēr ir bijusi savienība, kas sevī nes dažādas ētiskas normas, sākot ar savstarpēju cieņu un toleranci un beidzot ar uzticību mīļotajam cilvēkam. Tas spilgti atklājas arī Bībelē. Laulības pārkāpšana Jaunajā Derībā tiek minēta kā grēks: „Un Viņš tiem saka: "Ja kas no savas sievas šķiras un citu precē, tas laulību pārkāpj pret viņu. Un, ja sieva no sava vīra šķiras un ar citu apprecējas, tā pārkāpj laulību(Marka evanģēlijs; 10. nodaļa; 11, 12)." Laulības šķiršana un pārkapšana arī mūsdienās no kristietiskā skatu punkta ir nosodāma un nepieņemama, tāpēc leikas vēl grūtāk izprast, kā raudzīties uz Vecajā Derībā atrodamo izteikumu: “Ja kāds ņem sievu un kļūst tai par vīru, bet tad notiktu, ka tā neatrod vairs labvēlību viņa acīs, tādēļ ka tas atradis viņā kādu kauna lietu, tad lai viņš raksta tai šķiršanās rakstu un iedod to viņai rokā un izraida viņu no sava nama. Un tā lai atstāj viņa namu un kļūst citam vīram par sievu(5. Mozus grāmata; 24. nodaļa; 1, 2).” Līdz ar to rodas jautājums, kāda ir Bībeles galējā attieksme par laulības šķiršanu, tas ir grēks vai normāli pieņemams process?…
