1. Baltijas guberņu tiesu iekārtas reformas raksturojums 1889.gadā.
Tiesu iekārta pirms 1889.gada.
* Vidzeme – tiesa šķirta no admin.varas; Hoftiesa> Zemes tiesa > Kārtības t.; Zemnieku tiesas – apriņķa> draudzes> pagasta tiesa.
* Kurzeme – nav šķirta no adm.varas; Virsgalma t.> Virskapitāna t.> Kapitāna t.; zemnieku t. – apriņķa> miertiesnesis> pagasta tiesa. Koleģiāla tiesu sist. – draudzes t., miertiesas priekšsēdētājs – muižn. kārtas pārstāvis.
* 1. instancē ir specializētās tiesas.
Pēc 1889.gada.
* Visa tiesu iekārta 2 daļās – vietējās un vispārējās t.,
* Vietējās tiesas – pagasta, virstiesa = zemn.tiesa. Miertiesa – visu personu 1.inst. tiesa, pilsētu tiesa:
Senāts (revīzija – bet izmanto reti, novērš rupjas kļūdas)> Miertiesnešu sapulce (revīzijas instance, apelāc.institūts)> 1. Miertiesa (bez piesēdētājiem) 2. Pagasta virstiesa> pagasta tiesa. Pagasta tiesu soda veids – pēriens. 1904.gadā atceļ miesas sodus.
Miertiesneši – personas ar noteiktu mantas cenzu (3000rbļ.), augstākā akadēmiskā izglītība, cieņa sabiedrībā, godaprāts, 25 gadu vecums, kristīgā ticība, sākumā tikai vīrieši.
* Vispārīgās tiesas - augstākajiem tiesnešiem – oblig. jurid. Izglītība: Senāts> Tiesu palāta (var skatīt tikai apelētās daļas)> Apgabaltiesa. Spriedumi tika pieņemti ar balsu vairākumu, vismaz 2 tiesnešu balsīm.…
