Zinātne un kultūra "aukstā kara" laikā

Aukstais karš
Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm.

Par "auksto karu" parasti dēvē stāvokli, kas izveidojās pēc 2. pasaules kara starp ASV ar tās sabiedrotajiem un PSRS ar tās satelītvalstīm. Šo periodu raksturo asa abu lielvalstu politiskā, ekonomiskā, zinātniskā un bruņošanās sacensība.

Kultūra
Padomju Savienība (1945.-1985.gads):

Josifs Staļins kā Komunistiskās partijas līderis un valdības vadītājs visus lēmumus izlēma vienpersoniski.

Kultūras dzīvē tika uzspiesta norobežošanās no Rietumu ietekmes. Gan zinātniekiem, gan māksliniekiem, gan rakstniekiem bija jādomā „partejiski”.

Rietumeiropa
Attīstoties zinātnei un tehnikai, paaugstinoties izglītības līmenim, pieaugot avīžu, žurnālu, grāmatu, radio un televīzijas izplatībai, kultūras sasniegumi kļuva pieejami plašiem sabiedrības slāņiem.
Veidojās tā saucamā masu kultūra – televīzija ar tai raksturīgiem seriāliem un sarunu šoviem, kinofilmas un grāmatas.

Kultūra kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari. Masu saziņas un sakaru līdzekļi veicināja kultūras globalizāciju – masu kultūras produkcija, kas pārsvarā nāca no ASV, nonāca visā Rietumu pasaulē.

1961. gadā tika dibināta „Amnesty International” (Starptautiskā Amnestija).
Šīs idejas ietekmēja arī Rietumu sabiedrības dzīvi un veicināja tādu kustību kā feminisms – kustību par sieviešu tiesību un vienlīdzības ievērošanu, cīņu par ASV melnādaino iedzīvotāju  vienlīdzīgām tiesībām un Rietumeiropas studentu nemierus 60. gadu beigās.
60. gadu otrajā pusē izplatījās hipiju jeb „puķu bērnu” kustība.
70. gados populāri bija panki.
Šo virzienu atbalstītājiem bija raksturīga sekošana īpašam stilam apģērbā, mūzikā un dzīvesveidā. …