Rūdot paraugu, pieaugot attālumam no gala, dzesēšanas ātrums pakāpeniski samazinās, samazinās arī tā cietība. Iegūtos cietības rezultātus attēlojot grafiski, iegūst dziļrūdības diagrammu.
Lai noteiktu diļrūdību pēc diagrammas, nepieciešams novilkt horizontāli atbilstoši tērauda markas pusmartensīta struktūtas cietībai (pusmartensīta struktūras cietību atkarībā no oglekļa satura tēraudā. Punktu a un a’, projekcijas uz horizontālās ass raksturo dziļrūdību “t” mm. Tēraudiem ar lielu dziļrūdību, attālinoties no gala, cietība samazinās pakāpeniski, bet tēraudiem ar mazu dziļrūdību, cietības samazināšanās notiek strauji. Pēc atstatuma (t,mm) līdz pusmartensīta zonai, pēc dziļrūdības nomogrammas, atkarībā no dzesēšanas vides un parauga gabarītiem un tā formas nosaka reālo kritisko diametru.
Dziļrūdības nomogrmmas lietošana. Dziļrūdības nomogrammā uz augšējās skalas atrod atstatumu „t” līdz pusmartensīta struktūrai, kurš iepriekš noteikts standarta paraugam.
No atrastā punkta velk perpendikulu līdz dzesēšanas līknei, kas raksturo ideālās dzesēšanas ātrumu. No atrastā krustpunkta velk horizontāli līdz krustpunktiem ar līknēm, kas attēlo noteiktu dzesēšanas ātrumu (ūdens, eļļa, gaiss).
…
Materiālzinības 7.laboratorijas darbs Rūdīšanas uzdevums ir paaugstināt tērauda izturību, cietību, nodilumizturību. Tai pakļauj visdažādākās mašīnu detaļas, instrumentus, kas strādā lielāka mehāniskā slogojumā, kā arī dilšanas apstākļos. Rūdīšana ir termiskās apstrādes veids, kurā tēraudu sakarsē līdz austenīta stāvoklim, iztur noteiktu laiku un strauji atdzesē. Tērauda nocietināšanos rūdot - strauji dzesējot, izsauc austenīta pārvērtības, kas ievērojami atšķiras no pārvērtībām, kuras notiek tēraudu lēni dzesējot (atkvēlinot). Tēraudu rūdīšana un atlaidināšana, dziļrūdības noteikšana. Tēraudu lēni dzesējot notiek austenīta difūzijas pārvērtība, kurā austenīts - pārvēršas par divu fāžu ar atšķirīgu oglekļa saturu mehāniskajā maisījumā - perlītā.
