Zemestrīces

Nav iespējams paredzēt, kādas briesmas pēkšņi var rasties. Tādēļ nevar arī apgūt konkrētas izdzīvošanas prasmes visām iespējamajām situācijām. Saprast izdzīvošanas pamatprincipus ir daudz svarīgāk nekā mācīties paņēmienus, iekaļot tos no galvas, jo īpaši tāpēc, ka vairums paņēmienu katrā to izmantošanas reizē jāpielāgo kādiem konkrētiem apstākļiem. Nekas nav viegli. Taču, lai kāda arī būtu sagatavotība, ja būs apgūti pamatprincipi varētu spēt piemēroties daudzām dažādām situācijām


1. Zemestrīces vispārējais apraksts

Zemestrīces galvenokārt novērojami Zemes garozas plātņu robežjoslā. Plātnes kustas attiecībā cita pret citu, un tāpēc iežu slāņos uzkrājas spriegums. Kad šis spriegums atbrīvojas, parasti lūzuma vietās, notiek zemestrīce – pēkšņa zemes kustība. Zeme var pārvietoties gan par dažiem centimetriem, gan par dažiem metriem.
Zemestrīce ir viena no spēcīgākajām stihijas nelaimēm.
Zemestrīce - apakšzemes grūdieni un zemes virsmas svārstības, kas radās pēkšņu nobīdu, zemes garozes vai augšējās kārtas mantijas atstarpes, vulkānu darbības un nobrukumu rezultātā. Visspēcīgākās zemestrīces tas, kas radās zemes slāņa tektonisko bīdu rezultātā. Ar zemestrīču zonu tektonisko aktivitāti cieši saistīs arī vulkānisms. Liela daļa zemestrīču un vulkānu izvirdumu notiek Klusā okeāna plātnes malās, un šo loku sauc par ugunsgredzenu.
Ja zemestrīce notiek zem ūdens, jūras dibenā, tā var radīt līdz 30 m augstus viļņus. Tie spēj aizskalot prom visu piekrastes apbūvi. Satopoties ar šo ūdens sienu, darīt nav iespējams tikpat kā neko.
Ik gadu pasaulē reģistrē vairāk nekā 100 zemestrīču, apmēram 100 ir katastrofiskās, kas izraisa ievērojamus postījumus, zemes slāņa sagrozīšanās, veido milzīgas plaisas, nobrukumus, noslīdeņus un nes daudz upuru.…