Šekspīrs, viens no pasaules populārākajiem rakstniekiem, ir rakstījis renesanses laikā, kad visa mākslas pasaule pievērsās cilvēkam un viņa jūtām. Par to stāsta arī Šekspīra traģēdija „Hamlets”, kurā ir aprakstīta sadursme starp tā laika tradīcijām un cilvēcību.
Traģēdijas galvenais varonis ir Dānijas princis Hamlets, kuru nodarbina jautājums: „Būt vai nebūt?”. Šo jautājumu izraisa šaubas, kas Hamletu moka, kopš viņš ir uzzinājis par tēva slepkavību. Tajā laikā bija pieņemts tuvinieka nāvi atriebt. It īpaši dēla pienākums bija veikt asinsatriebību. Bet Hamletam, kuram ir mākslinieciska dvēsele un kurš ir cilvēka rīcības ziņā daudz pārāks par saviem laikabiedriem, asinsatriebība šķiet pretīga un nepieņemama, jo viņš vēlas būt „bargs un ass, bet cilvēcīgs”. Viņš arī saprot, ka tas ir viņa pienākums, jo „atriebties spiež debesis un elle”. Hamlets sevi arī nosoda par kavēšanos soda izpildē.…
