Par 20.-30. gadu notikumiem Krievijā ir bijusi liela interese ne tikai laikabiedriem, bet arī nākamajām paaudzēm. Jau no paša sākuma Krievijā tika falsificēti notikumu atspoguļojumi. Ar laiku arvien apgrūtinātāka kļuva pieeja vēstures avotiem. Gan Padomju Savienībā, gan aiz tās robežām nereti parādījās arī apzināti vēstures avotu grozījumi.
Propagandas apsvērumi un boļševiku partijas vadoņu savstarpējās cīņas noteica notikumu atspoguļojumu tīšu sagrozīšanu (jeb falsificēšanu). Tie, kuru rokās bija valsts vara un kuri spēja noturēties politiskajā olimpā, nebija ieinteresēti atklāt patiesību plašai sabiedrībai. Staļiniskā boļševisma galvenajā grāmatā („VK(b)P vēstures īsais kurss”) tika dots vēstures oficiālais izklāsts. …
