-
Iekšķīgo slimību fizioterapija
Norise un komplikācijas: visbiežāk pacienti izveseļojas pilnīgi, iekaisuma uzsūkšanās ilgst 15-40 dienas. Galvenās komplikācijas:
1. plaušu abscess: plaušās veidojas dobums ar strutām;
2. eksudatīvs pleirīts: iekaisuma šķidrums pleiras dobumā;
3. infekciozi toksiskais šoks: sirds un asinsvadu centra toksisks bojājums ar akūtu sirds mazspēju.
2. Kādi izmeklējumi ir jāveic fizioterapeitam? Kādas funkcionālās izmaiņas varētu būt konkrētajam pacientam?
Fizioterapeitam jāveic krūšu kurvja muskuļu spēka testēšana, stājas novērtēšana, ieelpas/izelpas attiecību pārbaude, elpošanas frekvences noteikšana, krūšu kurvja ekskursijas noteikšana, plecu locītavas mobilitātes novērtēšana.
Pacientam varētu būt tādas funkcionālās izmaiņas kā plaušu ventilācijas traucējumi, nepareizas ieelpas/izelpas attiecības, ierobežota krūšu kurvja ekskursija, krūšu kurvja un kakla muskuļu sasprindzinājums, stājas izmaiņas (palielināta kifoze krūšu daļā), paātrināta elpošana, var būt arī sirds-asinsvadu sistēmas darbības traucējumi (tahikardija), saaugumi plaušās.
3. Kādas ir „fizioterapeitiskās” problēmas?
Manuprāt, „fizioterapeitiskās” problēmas ir samazināta krūšu kurvja ekskursija, krūšu kurvja un kakla muskuļu sasprindzinājums, stājas izmaiņas, kā arī elpošanas ritma un dziļuma traucējumi.
…
Cukura diabēta ārstēšanas galvenie principi. Ārstēšanas taktikas izvēle atkarīga no diabēta tipa, klīniskās norises smaguma, slimības attīstības stadijas u. c. faktoriem. Pateicoties pareizai diabēta terapijas izvēlei, ne tikai pagarinās slimnieka dzīves ilgums, bet arī aizkavējas vai tiek novērsti iespējamie slimības sarežģījumi, pie kuriem pieder neiropātija, nefropātija un retinopātija. Cukura diabēta terapija ir kompleksa un ietver vairākus komponentus: 1) diētu; 2) medikamentu lietošanu; 3) dozētu fizisko slodzi; 4) slimnieka apmācīšanu un paškontroli; 5) profilaksi un cukura diabēta vēlīno komplikāciju ārstēšanu. Fizioterapijas mērķi: Normalizēt neirohumorālos procesus organismā Uzlabot darbaspējas, pašsajūtu, adaptāciju fiziskai slodzei Pastiprināt insulīna sekrēciju Uzlabot vielu maiņu Novērst iespējamus slimības sarežģījumus Saglabāt sirds-asinsvadu funkcionālo stāvokli Uzlabot līdzsvaru, koordināciju Fiziskie vingrinājumi. Aeroba slodze; staigāšana, skriešana, velosipēds 3-7 reizes ned. Ar intensitāti 40-70% no max. 30-60 min. Nepārtraukta vai pārtraukta( 10 min.) slodze. Apļveida spēka treniņš vienā piegājienā 8-10 dažādi vingr. 2-3 reizes ned. Katrā piegājienā 10-15 atkārtojumu skaits. Lokanības vingrojumi 2-3 reizes ned. Elpošanas tehnikas. Speciālie drenāžas vingrinājumi (posturālā un autogēnā drenāža) nodrošina maksimālu elpošanas ceļu drenāžu, jo pacients vingrinājumu laikā ieņem katra plaušu segmenta drenāžai atbilstošu pozu un fizioterapeits izelpas laikā izdara krūškurvja kompresiju, savukārt diafragmālā elpošana uzlabo plaušu apakšējo daivu ventilāciju un palielina krūškurvja kustīgumu. Kopējais elpošanas vingrinājumu mērķis ir iemācīt pareizu elpošanas stereotipu ar pagarinātu izelpu. Bronhiālās astmas terapijā var izmantot arī elpošanu ar pretestību (ieelpas pretestības treniņš uzlabo ieelpas muskuļu spēku un izturību, samazina ieelpas muskuļu nogurumu; izelpas muskuļu treniņš paplašina elpošanas ceļus), „Lūpu bremzi’’ jeb savilktu lūpu elpošanu (savilktu lūpu elpošana izlīdzina gaisa plūsmu elpceļos, samazina elpošanas biežumu, palielina elpošanas tilpumu un uzlabo alveolu ventilāciju, oksigenāciju, slodzes toleranci, kā arī samazina elpošanas darbu, elpas trūkumu), elpošanas kontroli (ir maiga elpošana, iesaistot krūšu kurvja apakšējās daļas ar relaksāciju augšējam daļām un pleciem. Tā ir elpošana normālā ritmā un tilpumā; izelpa nav forsēta, tā pagarinās; rekomendējošais režīms:1-2 ieelpa, 1-3 izelpa; svarīgi ir elpot sava ritmā), relaksācijas pozas (mazina sasprindzinājumu un nemieru) un aerobus vingrinajumus (nostiprina elpošānas sistēmu, uzlabo izturību; slodzei jābūt dozētai un atbilstošai konkrētam cilvēkam).
