Krievijas pensiju sistēma

2002.gada 1.janvārī Krievijas Federācijā stājās spēkā pensiju likumdošana, kas izmainīja pensiju nodrošinājuma organizācijas struktūru.
Pensiju reforma ir virzīta uz pensiju nodrošinājuma organizācijas principu izmaiņām Krievijā un dažādu pensiju veidu finansējuma mehānismu uzlabojumiem.
1.Brīvprātīgais pensijas nodrošinājums:
a.Korporatīvās pensiju programmas, kuras finansē darba devējs vai darba devējs kopā ar darbinieku.
b.Individuālās pensiju programmas, kuras tiek finansētas no strādājošo iemaksām.
2.Obligātā pensiju apdrošināšana (OPA), kas tiek finansēta no vienotā sociālā nodokļa uzkrājuma daļas, ko apmaksā darba devējs.
Darba pensijas iedalās vecuma pensijās, invaliditātes pensijās un apgādnieka zaudējuma gadījuma pensijās. Darba pensija sastāv no:
Darba pensijas bāzes daļas;
Darba pensijas apdrošināšanas daļas;
Darba pensijas uzkrājuma daļas.
Bez Krievijas pilsoņiem tiesības uz darba pensiju ir arī citu valstu pilsoņiem un Krievijas nepilsoņiem, kuri patstāvīgi1 dzīvo Krievijas Federācijā (izņemot virkni gadījumu, kuri noteikti dotajā likumā vai Krievijas Federācijas starptautiskajos līgumos).
Valsts nodrošinājuma pensijas, kuras tiek piešķirtas federāliem valsts ierēdņiem, armijā dienējošiem, Lielā Tēvijas kara dalībniekiem, personām, kuras cietušas radiācijas un tehnogēnās katastrofās un darba nespējīgiem pilsoņiem.
Brīvprātīgais pensiju nodrošinājums paredz brīvprātīgās darba devēja iemaksas par darbiniekiem nevalstiskos pensiju fondos un personīgos pilsoņu uzkrājumus nevalstiskos pensiju fondos, bankās, apdrošināšanas kompānijās un paju investīciju fondos.
Papildus pensija tiek pārskaitīta no darba devēja pensiju iemaksām par darbiniekiem NPF pensiju programmas ietvaros, kas dod iespēju nodrošināt uzņēmuma darbiniekiem pienācīgas vecumdienas.…