Laboratorijas gaitā mēs nomērījām labuma faktorus izejas sprieguma laika raksturlīknēm divos gadījumos: kad R=0 un R=1(kΩ) un uzzīmējam teorētiskās raksturlīknes visām trijām Ri (zīmējot raksturlīkni gadījumam izmantoju teorētiski iegūto labumu Q=6, jo praktiski to nomērīt bija grūti). Salīdzinot teorētiskās raksturlīknes ar eksperimentāli iegūtām, varu secināt ka tās ir ļoti līdzīgas. Abos gadījumos līknēm ir vienāds svārstību skaits. Ir nelielas kļūdas amplitūdu vērtībām, kuras radās eksperimentālas līknes noteikšanas tehnoloģijas nepilnību dēļ.
Pirmos divos gadījumos ķēde atrodas nenoslāpētā režīmā, jo kontūra pašfrekvence ir mazāka par zudumu koeficientu (w0 >alfa). Varam secināt, ka ar ķēdes zudumu pieaugšanu, svārstību procesa ilgums samazinās – tas saistīts ar kontūra pašfrekvences w0 samazināšanos.
Pētot ķēdi ar lieliem zudumiem (R = 330 kΩ), varam secināt, ka tā atrodas pārslāpētā režīmā, kad pašfrekvence neietekmē pārejas procesā gaitu un pārejas process vairs nav svārstību process (w0
