Kasīrers raksta par cilvēka pašizziņas krīzi. Rietumu filozofijā, jau sākot ar Senās Grieķijas domātājiem, gandrīz visi uzskata par svarīgāko uzdevumu tieši pašizziņu. Piemēram, Aristotelis runā par cilvēku kā biologs. Dabā, tāpat kā cilvēka zināšanas, augstākās formas attīstās no zemākām. Jutekļu uztvērumus, atmiņu, pieredzi, iztēli un saprātu saista kāda kopēja saikne; tās ir tikai vienas un tās pašas fundamentālās aktivitātes dažādas pakāpēs un izpausmes; šī aktivitāte augstāko pilnību sasniedz cilvēkā, taču kaut kādā ziņā tā aptver dzīvniekus un visas dzīvās dabas formas.
Pirmajos mitoloģiskajos visuma skaidrojumos līdzās pirmatnējai kosmoloģijai vienmēr atrod pirmatnēju antropoloģiju. Jautājums par pasaules izcelsmi ir cieši saistīts ar jautājumu par cilvēka izcelsmi. Turpmāk pašizziņu neuzskata tikai par teorētisku interesi, to pasludina par cilvēka svarīgāko pienākumu. Tāds princips tāpat nosaka vispārējo filozofiskās domāšanas evolūciju. …
