Indivīda tiesiskais stāvoklis sabiedrībā tās attīstības gaitā ir stipri mainījies, no vergu absolūti beztiesiskā stāvokļa vergturu iekārtā līdz pat "pārprastajai" demokrātijai mūsdienu demokrātiskajos režīmos. Arī viens no konstitūciju rašanās cēloņiem bija nepieciešamība augstākajā juridiskajā līmenī garantēt cilvēka tiesības. Aplūkojot tempus un apjomus, kādos konstitūcijās tika iekļautas cilvēktiesības, var izšķirt trīs posmus:
Pirmais posms - 18. - 19. gadsimts.
Laikā, kad saira feodālajai sistēmai raksturīgās cilvēku attiecības un radās industriālā sabiedrība, dabisko tiesību teorijas ietekmē nostiprinājās uzskats, ka visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi, un viņiem no dzimšanas piemīt dabiskas, neatņemamas tiesības. Amerikas un Francijas revolūciju laikā šo valstu konstitūcijās tika atzītas cilvēka tiesības uz brīvību, personas neaizskaramību, īpašumu, kā arī vēl dažas citas tiesības un brīvības - tiesības vēlēt, vārda brīvība un sapulču brīvība. Taču jāatzīmē, ka šīs tiesības un brīvības bija visai nosacītas, jo, piemēram, verdzību ASV pilnībā atcēla tikai 1863. gadā, bet melnādaino diskriminācija ASV būtībā turpinās vēl mūsdienās. Arī tiesības vēlēt sievietes ieguva tikai 20. gadsimta sākumā pēc lieliem sieviešu protestiem.…
