Ja nebūtu deviņpadsmitais gadsimts, tad mēs aizvien dzīvotu ar astoņpadsmitā gadsimta tehnoloģijām. Skan loģiski. Jo tieši 19. gadsimta laikā tika izgudrota ierīce, kas pēc saviem „reitingiem” ir pārspējusi Gutenberga iespiedmašīnu 15. gadsimtā un ieguvusi lielāku popularitāti, nekā krusta gājieni 12. Gadsimtā. Savā esejā vēlējos aprakstīt mūsdienu kulta aizsākumus, un kādā paveidā tas nonāca līdz mūsdienām.
Kādā jaukā dienā Čarlzs Bebidžs 19.gadsimta 30.gados Anglijā radīja pasaulē pirmo programmējamo kalkulatoru. Tas svēra 13 tonnas un iekārtā bija 25 tūkstoši mehānisku un kustīgu elementu. Varu pateikt, ka šodienas pēcteci šai ierīcei sauc vienkārši par datoru. Savukārt nedaudz vēlāk radās arī papildus aksesuārs, kuru izgudroja izcila matemātiķe Ada Lovleša. Aksesuārs izskatījās kā cieta materiāla plate ar caurumiem, kuros bija izteikta darbība, kuru jāveic kalkulatoram. Šodien jau to sauktu par pārnēsājamo „flešu”.
…
