Viesmīlības nozare ir viena no vadošajām eksporta nozarēm pasaulē, kas sniedz ievērojamu ekonomikas attīstībā.
Šodienas ekonomiskā krīze ir radījusi lielu spiedienu uz viesmīlības nozari. Tā rezultātā daudzi investīciju projekti ir atcelti vai atlikti, pieeja kredītresursiem ir gandrīz neiespējama, un šis sektors piedzīvo strauju pieprasījuma kritumu. Krīze ir smagi skārusi viesmīlības nozari visā Eiropā.[ 1 ]
Lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus, ar 2009. gada 1. janvāri valdība paaugstināja viesnīcu pakalpojumiem piemērojamā PVN likmi no 5% uz 21%. Tādā veidā Latvija zaudēja konkurētspēju starp Baltijas valstīm un tuvākajām Eiropa Savienības valstīm, kur PVN likme viesnīcām ir zemāka( piem., Igaunija – 9%, Somija – 8 %, Polija – 7 % ).
Gan 2. ceturksnī, gan 3 ceturksnī apkalpoto cilvēku skaits samazinājies. Samazinājies arī numuru un gultas vietu noslogojums. Šāda situācija vērojama arī 2009. gada 1. ceturksnī.
Latvijā un Lietuvā viesnīcu noslogojuma rādītāji ir samazinājušies par 20 – 40 %. Somijā pieprasījums ir samazinājies par apmēram 10 %. Maltā, līdz 2009. gada augustam , viesnīcu noslogojums ir samazinājies par 14 %. [ 4 ]
Neraugoties uz kopējo ekonomisko situāciju un tūristu skaita samazinājumu, arī krīzes laikā ir tādi viesnīcu nozares spēlētāji, kas atraduši savu nišu un veiksmīgi strādā. …
