Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.12.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Tiesību nozares un tiesību institūti', 1.
  • Referāts 'Tiesību nozares un tiesību institūti', 2.
  • Referāts 'Tiesību nozares un tiesību institūti', 3.
  • Referāts 'Tiesību nozares un tiesību institūti', 4.
  • Referāts 'Tiesību nozares un tiesību institūti', 5.
  • Referāts 'Tiesību nozares un tiesību institūti', 6.
  • Referāts 'Tiesību nozares un tiesību institūti', 7.
  • Referāts 'Tiesību nozares un tiesību institūti', 8.
  • Referāts 'Tiesību nozares un tiesību institūti', 9.
  • Referāts 'Tiesību nozares un tiesību institūti', 10.
  • Referāts 'Tiesību nozares un tiesību institūti', 11.
  • Referāts 'Tiesību nozares un tiesību institūti', 12.
  • Referāts 'Tiesību nozares un tiesību institūti', 13.
  • Referāts 'Tiesību nozares un tiesību institūti', 14.
  • Referāts 'Tiesību nozares un tiesību institūti', 15.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Tiesību nozaru un tiesību institūtu raksturojums un klasifikācija    4
2.  Konstitucionālās tiesības    7
3.  Civiltiesības    9
4.  Administratīvās tiesības    11
5.  Krimināltiesības    12
6.  Starptautiskās tiesības    13
7.  Nobeigums    14
8.  Izmantotā literatūra    15
Darba fragmentsAizvērt

Katrā valstī eksistē ļoti daudz tiesību normu un tās ir ļoti dažādas, jo aptver visas sabiedriskās dzīves formas, regulē mantiskās attiecības, cilvēka tiesības uz vārdu un uzvārdu, godu, brīvību, dzīvību, darbu, utt.
Lai ikviens valsts iedzīvotājs varētu izmantot viņam vajadzīgās tiesību normas, lai sabiedrībā būtu informācija par to esamību, zinātnieki ir veikuši tiesību normu sistematizāciju pēc noteiktām pazīmēm ar mērķi, lai iedzīvotājiem, amatpersonām un ierēdņiem būtu vieglāk tajās orientēties.
Katras valsts tiesību normu kopums veido šīs valsts tiesību sistēmu. Tiesību sistēma ir objektīva un pastāvoša tiesību uzbūve, kas veidojas no tā, ka tiesību kopums tiek iedalīts atsevišķās savstarpēji saistītās daļās – nozarēs, institūtos.
Lai varētu raksturot tiesību nozares un institūtus, definēt tos precīzāk, jāsāk ar tiesību sistēmas pamatelementu, vienojošo posmu – tiesību normu.
Tiesību norma ir tiesību sistēmas primārais elements, kompetentu valsts iestāžu noteikti vai sankcionēti vispārīga rakstura uzvedības noteikumi, kas izsaka valsts gribu, regulē sabiedriskās attiecības un to izpildi garantē valsts. Vienkāršāk sakot, tiesību normas ir cilvēku uzvedības modelis.
Sagrupējot tiesību normas pēc savstarpēji saistītu, radniecīgu attiecību īpašībām, veidojas tiesību institūts. Savukārt, apvienojot tiesību institūtus, balstoties uz to vienveidīgo sabiedrisko attiecību kopējām īpašībām, izveidojas tiesību nozares, kas ar specifiskām metodēm regulē vienveidīgu sabiedrisko attiecību formu un ir patstāvīgas tiesību sistēmas daļas.




1. Tiesību nozaru un tiesību institūtu raksturojums un klasifikācija

1.1. Tiesību nozare ir tiesību normu un institūtu relatīvi nošķirta grupa, kurā tie apvienoti pateicoties to vienveidīgo, sabiedrisko attiecību kopējām īpašībām, kuras konkrētās normas un institūti atspoguļo un regulē. Tiesību nozarē iekļauto tiesību normu un institūtu kopība ir nosacīta ne tikai ar sabiedrisko attiecību specifiku, bet arī ar nepieciešamību pēc to tiesiskas regulēšanas ar īpašām metodēm un mehānismiem. Gandrīz visās valstu tiesību sistēmās, kas pieder pie romāņu – ģermāņu tiesību saimes (sistēmas), tiesību pamatklasifikācija balstās uz to iedalījumu publiskās un privāttiesībās.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants