Šajā darbā tiek aplūkoti vairākas teorētiskas pozīcijas, ar kuru palīdzību var mazināt nabadzību attīstības valstīs. Darbs ir iedalāms četrās daļās, kur pirmajā daļā tiek aplūkota izpratnes attīstība par nabadzību, kā arī tiek definēta nabadzība, jo tiek atzīts, ka sākotnēji ir nepieciešams definēt nabadzību, lai varētu definēt kādas varētu būt stratēģijas nabadzības mazināšanai, tiklīdz tiek paplašināta nabadzības definīcijas, iekļaujot arī tādus jēdzienus kā sociālie riski u.,tml., paplašinās arī pašu pielietojamo stratēģiju skaits, lai mazinātu nabadzību (Kanbur, Squire; 1999:2). Otrajā daļā tiek aplūkota Post-Vašingtonas vienošanās un izpratnes maiņa starptautiskajā līmenī par virzieniem, uz kuriem turpmāk būtu jāvērš uzmanība. Trešā daļa aplūko nozīmīgu dilemmu vai pat zināmu pretrunu makroekonomiskajā līmenī starp trīs dažādiem konceptiem – nabadzības mazināšana, pārdale vienlīdzības mazināšanai un ekonomiskā attīstība. Savukārt, ceturtā nodaļa veic zināmu kopsavilkumu par politikām, kuru palīdzību var mazināt nabadzību, kā arī ieskicē nabadzības mazināšanas politiku relatīvismu atkarībā no pašas nabadzības cēloņu definīcijas
Neraugoties uz atsevišķu teoriju pretnostatījumu – šis darba tomēr mēģina apvienot gan liberālās, gan arī pēdējos virzienus ekonomikas attīstības teorijās – kapacitātes veicināšana. …
