Īpašuma neaizskaramības princips manuprāt ir pēdējais princips kurš iederas visnozīmīgākajos civiltiesību principos, taču tās ir manas subjektīvās domas. Kāpēc tieši šis princips? Teikšu tā, tā kā civiltiesības ir privātās tiesības un aizsargā indivīda privātās intereses, tad kas tad, kā privātīpašums te var iederēties? Privātīpašums perfekti attiecas pie civiltisību aizsardzības jomas, jo tas ir katra atseviška indivīda varā un neviens nedrīkst to jebkādā veidā aizskart, vismaz tā ir domāts ar šo principu. Manas domas iedāli pastiprina tas, ka šis princips ir ietverts Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un proti konvencijas 8. pantā ir noteikts ka ikvienam ir tiesības uz dzīvokļa neaizskaramību. It kā te vis ir skaidrs, taču interesants piemērs ir tas, ka šis princips attiecas arī uz īrniekiem vai nomniekiem, proti īpašnieks kurš iznomā dzīvokli, nedrīkst traucēt šo dzīvokli lietot īrniekam vai nomniekam, pie tam par šādu traucējumu īrnieks var prasīt zaudējumu atlīdzību. Man tas bija liels pārsteigums, jo it kā īpašnieks ir viens, taču princips attiecas uz citu personu.
Irobežota apjoma dēļ, te mēs apstāsimies, kaut gan laikam ir pilnīgi skaidrs kā kāds princips darbojas un ka bez tiem diezvai pilnībā var iedomātaies civiltiesiskās attiecības.…
