Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.11.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Aristotelis "Poētika"', 1.
  • Konspekts 'Aristotelis "Poētika"', 2.
  • Konspekts 'Aristotelis "Poētika"', 3.
  • Konspekts 'Aristotelis "Poētika"', 4.
  • Konspekts 'Aristotelis "Poētika"', 5.
  • Konspekts 'Aristotelis "Poētika"', 6.
Darba fragmentsAizvērt

2. seminārs. Konspekts Aristotelis „Poētika”
Pirmā nodaļa.
1.Jebkura māksla ir kaut kā jau esoša atdarinājums. Ar vārdu „māksla” domāts – kaut ko mācēt. Atdarinājumi savā starpā atšķiras trīs veidos – ar dažādiem atdarināšanas līdzekļiem, vielu un veidu.
2.Dzejas māksla atdarina ar ritma, valodas un harmonijas palīdzību (katra atsevišķi vai kopā).
3.Pastāv arī tādas mākslas, kas izmato kopā gan ritmu, gan melodiju, gan pantmēru, piemēram, dzeja, komēdija, traģēdija.
„Episkā dzeja, traģēdijas sacerējumi, tāpat arī komēdija un ditirambu dzeja, lielākā aulētikas un kitaristikas daļa – tas viss kopumā ir atdarinājumi .” [35.lpp.]
Otrā nodaļa.
1.Katra cilvēka raksturu nosaka tikums vai netikums, tāpēc saistībā ar to, cilvēkus gleznotājs var atdarināt trīs veidos – labākus, nekā viņi ir, tādus, kādi viņi ir patiesībā, vai sliktākus, kādi viņi ir. Taču viņus visus kopā raksturo darbība.
2.Galvenā atšķirība starp traģēdiju un komēdiju ir tā, ka komēdija cenšas parādīt cilvēku raksturus sliktākus, bet traģēdija – labākus.
„Tikums vai netikums ir tas, kas noteic katra cilvēka raksturu – tad atdarina vai nu labākus, nekā esam mēs, vai sliktākus, vai arī tieši tādus kā mēs.” [39.lpp.]…

Atlants