Saistību tiesības

Vienā līgumā var būt saistības ar atšķirīgiem izpildes termiņiem, apjomiem, sortimentiem u.tml.
CL 1910.p.: Periodiskos izpildījumos katram atsevišķam izpildījumam iesākas arī sevišķs noilgums, skaitot ar to dienu, kurā tam iestājas termiņš. Bet ja pati tiesība, ar kuru šie periodiskie izpildījumi nodibināti, ir izbeigusies ar noilgumu, tad vairs nevar prasīt arī atsevišķu izpildījumu, kaut arī vēl nebūtu notecējis tam noteiktais patstāvīgais noilguma termiņš.
Pēc noilgumu apturošu apstākļu izbeigšanās noilgums turpina tecēt. Jau notecējušais termiņš tiek ņemts vērā kopējā termiņa skaitījumā.
CL ir noteikti 3 noilguma pārtraukšanas pamati: 1) prasības celšana, 2) atgādinājums parādniekam, 3) parāda atzīšana.
Atgādinājums var būt vēstule, telefaksa, telegrammas vai citā rakstītā veidā, kā arī izteikts mutvārdos.
Atzīšana var izpausties dažādās darbībās, kā parāda dzēšanas uzsākšana, dokumentos vai parādnieka izteikumos, kā arī lūgumā pagarināt saistību izpildes termiņu.
Ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas ne vien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība. Ar šo CL 1910.p. doto formulējumu ir uzsvērts, ka noilgums ne tikai izslēdz iespēju saņemt tiesas aizsardzību, bet rada saistības izbeigšanos vispār.
Noilguma notecējums neatņem parādniekam iespēju arī vēlāk izpildīt bijušo saistību.
Parādnieks kreditora neizdarības dēļ faktiski ir kaut ko ietaupījis un ieguvis, taču tas noticis uz likumiska pamata – noilguma dēļ. Tāpēc iegūto vai ietaupīto nevar atprasīt, arī balstoties uz normām par prasījumiem no netaisnas iedzīvošanās (CL 2389.-2392.p.)
CL 1911.p.: Ja parādnieks aiz kaut kāda iemesla tomēr izpilda noilgušu prasījumu, tad viņam nav tiesības prasīt no kreditora atpakaļ to, ko viņš tam izpildījis.
…