Terorisma definēšana pieskaitāma pie tām problēmām, kuru risinājums attiecas uz empīriskām parādībām. To politisko fenomenu mēģinājuši izprast gan sociologi, politologi, juristi, vēsturnieki, gan likuma aizsardzības institūciju dažādu valstu darbinieki. Arī Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) kopš 1972. gada ANO Ģenerālās asamblejas ietvaros darbojas speciāla starptautiskā terorisma komiteja, kura intensīvi ir mēģinājusi definēt terorismu. Diemžēl arī šīs institūcijas darbība neguva panākumus terorisma definējuma noteikšanas jomā.
Sakarā ar terorisma jēdziena biežo pielietojumu, tas arī kļūst par grūti definējamu. Katrs cilvēks kļūst par politiski un sociāli nepilnvērtīgu, kad viņš tiek pieskaitīts pie teroristiem. Tas pats notiek ar jebkuru organizāciju, ja to sauc par “teroristisko grupu”,- tad parastie noziegumi tiek klasificēti kā terorisma darbības rezultāts un tiek atspoguļoti ar lielu sabiedrisko rezonansi.
Bet no citas puses, valdības var piešķirt sev papildus pilnvarojumus tad, kad ir realizēta oponentu nosodīšanas iespēja terorismā, jo pilsoņi biežāk gatavi piekrist valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai uz “antiteroristiskās kampaņas” fona. Nelikumīgi apcietinājumi, spīdzināšana un pat slepkavības sabiedrībās acīs liekas par pieņemamiem cīņas veidiem ar teroristiem. Šajā gadījumā pieskaitīšana pie teroristiem indivīdam vai organizācijai pārvēršas par politiskās dzīves nāvi. Tas viss dara terorisma definēšanas problēmu par vēl sarežģītāku.…
