Reogrāfija ir dažādu orgānu un audu asinsvadu uzpildīšanas pētīšanas metode, kas pamatojas uz audu pilnas elektriskās pretestības izmaiņu grafisku reģistrāciju.
Metodes atklāšanas vēsture.
Reogrāfijas metodiku principiāli izstrādāja N. Manns 1937. g. Turpmāk metodika tika izstrādāta tālāk (elektropletizmogrāfija, pilnās pretestības pletizmogrāfija) A. A. Kedrova un T. U. Libermana darbos 1941. - 1949. gadā. Reogrāfijas metodes detalizēta izstrādāšana un ieviešana klīniskajā praksē ir saistīta ar Austrijas pētnieku vārdiem V. Holzers, К. Polzers un A. Marko. Viņiem pēc būtības pieder arī pirmā monogrāfija, kurā autori ne tikai izklāstīja metodes tehniskās puses (aparatūras elektriskās shēmas, maiņstrāvas ģeneratora varianti u.tml.), bet arī nodemonstrēja reogrāfijas izmantošanas klīniskos rezultātus attiecībā uz dažādām sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām.…
