O.Vācietis dzejā izmatojis arī daudz salīdzinājumus, dažkārt viņš salīdzina itkā nesalīdzināmas lietas, bet pārsvarā šīš salīdzināmās lietās kādā veidā asociējas cita ar citu. Piemēram, „dzirdrs kā ticība”, „ viļņi kā zirgi”, „Es biju tik stingrs un prasīju kā vekselis un punktīgs- kā hronometrs, un kā cietuma uts veselīgs”, „mirām kā mušas”, „tik vienkāršs kā cigaretes dūms”.
Kopumā dzeja ir ļoti piesātināta ar dažādiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļie un paņēmieniem, tā padara dzeju nevis par prastu vārsmu un strofu birumu, bet par gaumīgu un dziļi pārdomātu daiļradi.
Kādas atziņas jūs guvāt pēc krājuma izlasīšanas?
„Cilvēkam ir jācīnās pret savu likteni”- nekad nedrīkst padoties un novelt visu uz savu grūto likteni. Savu tagadni un nākotni cilvēks veido pats, ja to neapmierina kaut kas, ar to nevienmēr ir jāsamierinās, dažkārt cilvēkam ir jāmaina apkārt esošais un jāpārtaisa tas pa savam prātam. Protams, grūti ir lauzt sev ceļu, ja uz tevi ir liels spiediens, šajā gadījumā, Padomju Savienība, bet ja necīnīsies un samierināsies ar grūtībām, dzīvē nekas neuzlabosies.
…
