Rakstības izveidošanās pamatā bija praktiska nepieciešamība. Pirmkārt, tika izstrādāti un pierakstīti pirmie zināmie likumi, un, otrkārt, attīstījās saimniecība. Kā zināms, Mezopotāmijas pamatnodarbošanās bija tirdzniecība un lauksaimniecība. Tāpēc, lai varētu veikt darījumus, sākotnēji īpašuma uzskaitei izmantoja māla bumbiņas, kuras apzīmēja vienu objektu (govi, aitu u.t.t.). Vēlāk uz tām sāka parādīties atzīmes (pirksta nospiedums, iecirtums). Tās noteica „preces” cenu. Bumbiņas glabāja māla konteineros, kuras tika aizzīmogotas, lai identificētu to īpašnieku. Pēc kāda laika uz konteineriem kopā ar īpašnieku zīmogu „ierakstīja” īsu satura aprakstu. Tāpēc pamazām bumbiņu izmantošana kļuva nevajadzīga, bet konteinerus sāka gatavot plakanus. Tā izveidojās pirmās māla plāksnītes, uz kurām pakāpeniski attīstījās sākotnējā zīmējumu rakstība.
Šumēru rakstība radās ap 3500. g. p. m. ē. no dažādu lietu un parādību vienkāršotiem zīmējumiem – piktogrammām. …
