Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Konspekts 'Kopsavilkums ekonomikā', 1.
  • Konspekts 'Kopsavilkums ekonomikā', 2.
  • Konspekts 'Kopsavilkums ekonomikā', 3.
  • Konspekts 'Kopsavilkums ekonomikā', 4.
  • Konspekts 'Kopsavilkums ekonomikā', 5.
  • Konspekts 'Kopsavilkums ekonomikā', 6.
  • Konspekts 'Kopsavilkums ekonomikā', 7.
  • Konspekts 'Kopsavilkums ekonomikā', 8.
  • Konspekts 'Kopsavilkums ekonomikā', 9.
  • Konspekts 'Kopsavilkums ekonomikā', 10.
  • Konspekts 'Kopsavilkums ekonomikā', 11.
  • Konspekts 'Kopsavilkums ekonomikā', 12.
  • Konspekts 'Kopsavilkums ekonomikā', 13.
  • Konspekts 'Kopsavilkums ekonomikā', 14.
  • Konspekts 'Kopsavilkums ekonomikā', 15.
  • Konspekts 'Kopsavilkums ekonomikā', 16.
Darba fragmentsAizvērt

Vārdu „ekonomika“ pirmais lietoja sengrieķu vēsturnieks Ksenofonts 4. gs.p.m.ē. rakstot par to, kā labāk vadīt mājsaimniecību. Termins ekonomika cēlies no grieķu vārda „oikonomia“ – saimniecības vadīšana.
18. gadsimtā pastāvēja arī „Laissez faire“ uzskats – ka valstij ekonomikas regulēšanā vispār nav jāiejaucas.
Par pirmo ekonomistu tiek uzskatīts Aristotelis, bet par ekonomikas teorijas pamatlicēju angļu ekonomists Ādams Smits, kurš apvienojot fiziokrātu un merkantilistu idejas 1776. gadā publicēja darbu „Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem“. Līdz ar to, ekonomikas teorija radusies tikai 18. gadsimtā.
Ekonomika – zinātne par to, kā ar ierobežotiem resursiem visefektīvāk var apmierināt cilvēku neierobežotās vajadzības.
Mūsdienās atkarībā no tā, kāda mēroga jautājumi tiek analizēti ekonomiku iedala mikroekonomikā un makroekonomikā.
Mikroekonomika ir ekonomikas zinātne, kas pēta atsevišķu saimniecisko vienību (mājsaimniecību, uzņēmumu) darbību vai atsevišķas nozares, konkrētas preces, konkrētas cenas. Tās mērķis ir noteikt tirgus dalībnieku racionālu rīcību ierobežotu resursu apstākļos. Ekonomikas procesi tiek analizēti no atsevišķu ekonomikas subjektu pozīcijām. Mikroekonomikā dominē skaitlis viens:
Makroekonomika ir ekonomikas zinātne, kas pētī un izskaidro cēloņsakarības tautsaimniecības līmenī, parāda kā funkcionē ekonomika kopumā: kāds ir ražošanas apjoms vidējais cenu līmenis, nodarbinātība, iedzīvotāju reālie ienākumi u.c. Tās mērķis ir nodrošināt ekonomikas izaugsmi, pilnīgu nodarbinātību un sociālo aizsardzību. Tās galvenais uzdevums ir ekonomikas sistēmas struktūras un tās dinamikas izpēte. Makroekonomika nodarbojas ar apkopojošiem rādītājiem, tās izpētes objekts ir nodarbinātība valstī, inflācija, ekonomiskā izaugsme, naudas daudzums valstī. Makroekonomika izskaidro ekonomisko situāciju valstī un prognozē, kāda tā varētu būt.
Ekonimikas pamatproblēma – pretruna starp neierobežotajām cilvēku vajadzībām un ierobežotajiem resursiem, lai šīs vajadzības apmierinātu.
Ar ierobežotību saskaras katrs cilvēks, jo cilvēku vajadzības ir neierobežotas. Tajā pat laikā, pastāv noteikta secība (Maslova piramida) kādā cilvēks apmierina savas vajadzības. Vajadzības izpaužas kā cilvēku vēlmes un tās apmierināt mēs varam patērējot dažādas preces un pakalpojumus.
Prece – lieta, kas paredzēta pārdošanai, kas apmierina cilvēku vajadzības un, kas ir aptaustāma.
Pakalpojums – darbība, pasākums, ko veic uzņēmumi vai noteiktu arodu pārstāvji, lai apmierinātu klientu vajadzības.

Atlants