Par inflāciju ekonomikā sauc vispārēju cenu līmeņa celšanos. Inflāciju mēra kā cenu vidējā līmeņa izmaiņu procentuālā izteiksmē noteiktā laika posmā - mēnesī, ceturksnī, gadā u.c. Inflāciju izraisa dažādi faktori un katram no tiem ir vairāki teorētiski izskaidrojumi.
Lielu daļu vainas par Latvijas pašreizēji augsto inflācijas līmeni jāuzņemas tādām ekonomikas parādībām kā “Inflācijas gaidas” un “Cenu/algu spirāle”. 1998. gadā Latvijā inflācija bija “tikai” 4,7%, 1999. gadā 3,5%, tomēr vēlākos gados, sakarā ar Krievijas finansu krīzi un citiem ārējiem faktoriem, piemēram, gāzes piegādes cenu un naftas produktu cenu paaugstināšanos, inflācija sāka pieaugt. Ilgi gaidītā iestāšanās Eiropas Savienībā arī solīja inflācijas līmeņa pieaugumu. Rezultātā sākās “inflācijas gaidas” – darba algas/izstrādājumu cenas tikai paaugstinātas jau tad, gaidot inflācijas pieaugumu. Iznākums likumsakarīgs – gaidot inflāciju, inflācija tika mākslīgi izveidota. Tālāk darbību pārņēma “cenu/algu spirāle” – darbinieki pieprasīja lielākas algas, balstoties uz inflācijas līmeni. Algas tika paaugstinātas, tādējādi atkal izraisot inflācijas paaugstināšanos. Mūsdienu ekonomikā “cenu/algu spirāle” ir neizbēgams process, bet Latvijā tas vēl aizvien norisinās ļoti izteikti.
…
