Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.01.2018.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Feniķiešu civilizācija', 1.
  • Referāts 'Feniķiešu civilizācija', 2.
  • Referāts 'Feniķiešu civilizācija', 3.
  • Referāts 'Feniķiešu civilizācija', 4.
  • Referāts 'Feniķiešu civilizācija', 5.
  • Referāts 'Feniķiešu civilizācija', 6.
  • Referāts 'Feniķiešu civilizācija', 7.
  • Referāts 'Feniķiešu civilizācija', 8.
  • Referāts 'Feniķiešu civilizācija', 9.
  • Referāts 'Feniķiešu civilizācija', 10.
  • Referāts 'Feniķiešu civilizācija', 11.
  • Referāts 'Feniķiešu civilizācija', 12.
  • Referāts 'Feniķiešu civilizācija', 13.
  • Referāts 'Feniķiešu civilizācija', 14.
  • Referāts 'Feniķiešu civilizācija', 15.
  • Referāts 'Feniķiešu civilizācija', 16.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Feniķiešu izcelšanās un civilizācija    4
1.2.  Kuģošana un kolonijas    6
1.3.  Tirdzniecība un rūpniecība    8
2.  Feniķiešu reliģiskie uzskati    10
3.  Feniķiešu māksla    11
4.  Feniķiešu valoda    12
5.  Nobeigums    13
6.  Literatūras saraksts    14
Darba fragmentsAizvērt

Kartāgas kuģi arvien biežāk un drošāk sāka iziet cauri Gibraltāram, apmeklējuši arī Anglijas piekrasi. Ņemot vērā, ka Feniķija atradās Ēģiptes pakļautībā, tad daudzi jūrasbraucieni ir veikti pēc faronu pavēlēm. Nozīmīgākā feniķiešu jūras ekspedīcija, kas tika veikta lielā mērā ar Ēģiptes atbalstu, bija Āfrikas kontinenta apbraukšana, kas bija farona Neho griba. Tiek uzskatīts, ka feniķieši ir bijuši pirmie, kas apbraukuši apkārt visam Āfrikas kontinentam. Ceļojumu laikā vairākkārt piestājuši uz ilgāku laiku, lai audzētu labību, sagādājot pārtiku turpmākajam braukšanas periodam. Kuģniecības mākslu feniķieši izmantoja ne tikai labiem nolūkiem.


Šis asiņainais kults izpaudās arī sabiedriskajās attiecībās, kā iekšēja nogalināšanās, nežēlība attiecībās kā pret savējiem, tā pret svešajiem. Feniķieši nepazina personības vērtību un nesavtīgu garīgo centību.
Augstākais feniķiešu dievs bija Els — asinskārs, it kā pos¬tīšanas kaislības apsēsts, bet tajā pašā laikā labsirdīgs un žēlīgs dievs. Visvairāk godi¬nāts tika Baāls — lauku ražības, lietus un lopu auglības dievs. Viņa lime bija mīlas un auglības dieviete Aštarte. Baāls bija šumeru-akadiešu limes dievs. Austrumu tautās viņu dēvē dažādos vārdos. Feniķieši to sauca arī par Tam- musu vai Ešmunu

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants