Viens no nozīmīgākajiem Ticiāna sākuma perioda darbiem ir "Ķeizara dinārs" (1515-1520), kurā Ticiāns meklējis savu interpretāciju gaismas un tumsas, labā un ļaunā nebeidzamajai cīņai.
1516. gadā pēc Džovanno Bellīni nāves Ticiāns viņa vietā kļuva par Venēcijas galveno gleznotāju un divus gadus vēlāk (1516-1518) uzgleznoja savu “Asuntu” - milzīgo, gandrīz 7 metrus augsto altārgleznu Sv. Marijas Brāļu (Santa Maria dei Frari) baznīcai Venēcijā. Tā ievadīja jaunu posmu - brieduma gadus mākslinieka daiļrades attīstībā.
Arī citos šī posma darbos Ticiāna daiļradē dominē renesanses humānistiskie ideāli - interese par cilvēku, prieks par šīs zemes dzīvi.
Lai arī Ticiāns iespaidojies no Džordžones, tomēr īpašu vietu viņa glezniecības mantojumā ieņem kailas sievietes ķermeņa attēlojumi.
Portretists Ticiāns
Interesanti, ka Ticiāns savā mākslā iemīļoto ideālās formās veidoto sievietes figūru vēlāk pamazām nomainīja ar reālai dzīvei vairāk atbilstošām pilnīgākām formām.
Šāds pilnīgas sievietes tips nākamajos gadsimtos plaši ieviesās flāmu un holandiešu mākslā.
…
