Realitāte:
Literatūra ir apziņas fenomens.
Literatūras specifiku attiecīgajā laika posmā nosaka tradīcija.
Kritika ir pārāk saistīta ar literatūru, abas ir pārāk vienotas, lai kritika spētu atkāpties un skatīt, vērtēt un analizēt „no malas”.
Kritika dzimst literatūras „iekšpusē”: kritika ir literatūra.
„Kritika – tas ir vārds par vārdu, tā ir otrreizēja valoda jeb metavaloda.” Rolāns Bārts.
Kritika vispār nav spējīga kaut ko analizēt vai kritizēt: tā pati rada savu iedomāto objektu.
Jebkurš teksts, jebkura valodiskā sistēma funkcionē kā citu tekstu ģenerators.…
