Katrai skolai un katrai klasei audzināšanas darba konkrēto saturu nosaka, ņemot vērā to īpatnības un apkārtējos sociālos apstākļus, kā arī skolēnu audzinātības līmeni. Eksistē arī vairāki audzināšanas procesa posmi – klases vai skolas kolektīva audzināšanas darba stāvokļa un organizācijas analizēšana, uzdevumu un plānu izvirzīšana, to pildīšana, paveiktā darba uzskaite un kontrolēšana. Ļoti svarīgi ir audzināšanas procesā novērstu virspusēju pieeju, piemēram, kāda uzdevuma izpildi tikai „ķeksīša dēļ.” Jā, it kā viss kārtībā, plāni un uzdevumi izpildīti, bet bērni ir lielākie cietēji, jo tiem netiek dota vajadzīgā apmācība. Piemēram, mums skolā visus pamatskolas un vidusskolas gadus bija tāda audzināšanas stunda. Pamatskolas laikos klases audzinātāja aizņemtības un vēl dažādu citu iemeslu dēļ pret šīm stundām attiecās diezgan vieglprātīgi. Tā kā audzināšanas stunda vienmēr bija pēdējā stunda un visi, arī skolotāja, tajā laikā labprātāk jau domāja par vakariņām un iešanu uz mājām, tad parasti kādā starpbrīdī trīs minūšu laikā tika pateikts, ka, piemēram, „šodienas audzināšanas stundas tēma ir drošība uz ceļa.…
