Tiešā un pārstāvnieciskā demokrātija. Roberta Dāla "poliarhijas" koncepcija

1. Tiešās un pārstāvnieciskās demokrātijas plusi un mīnusi. Salīdzinošā analīze

Tāds demokrātijas modelis, kāds pastāvēja antīkajā Grieķijā, mūsdienās nav sastopams, jo visas mūsu demokrātijas ir netiešas, nevis tiešas kā tas bija Atēnās. Ir jāatceras tas, ka Grieķijā valdnieki un pārvaldāmie bija vienas un tās pašas personas. Jāpiemin tas, ka šī Grieķijas polisās praktizētā demokrātija bija vistuvākā literārajai demokrātijai, jo gan tie, kas valdīja, gan tie, kas tika pārvaldīti bija vienādās pozīcijās un vienam otru bija iespēja kontrolēt. Savukārt, mūsdienās sabiedrība ir skaidri nošķirta divās daļās – tie, kas valda un tie kas tiek pārvaldīti, - un starp šīm divām daļām pastāv liela nošķirtība un tikai dažos gadījumos un laika posmos, politiķi atceras, ka šai saiknei ir jāpastāv. Lai gan Grieķijas polisu pilsoņi sevi cieši saistīja un identificēja ar savu polisu un tos vienoja kopīga reliģija, morāle, politisks etnoss, tomēr tiešā demokrātija kļuva par vārgu pārvaldes veidu.
Īsta pašpārvalde, ko paredzēja Grieķija, paredzēja pilsoņa pilnīgu sevis veltīšanu politikai, sabiedriskam darbam. Jo ideālāka kļuva polisas demokrātija, jo nabadzīgāki kļuva pilsoņi, jo tie visu savu laiku veltīja polisai, nevis iztikas pelnīšanai, un nabadzīgais pilsonis sāka nodarboties ar pārtikušo pilsoņu bagātības atņemšanu. Pēc savas konstrukcijas Grieķijas demokrātija bija pati vienkāršākā un primitīvākā, jo tā sastāvēja tikai no balss, bet nebija izveidotas jebkādas balsošanas drošības mehānismi. No antīkās Grieķijas piemēra var secināt to, ka, jo lielāka pēc skaita ir pārstāvniecība, jo mazāka ir tās efektivitāte.2
Reprezentatīvā demokrātija ir vienīgais Rietumu demokrātijas veids, un tas ietver sevī daudz tiešās demokrātijas formas konstitucionālā līmenī. Reprezentatīvā demokrātija ir vēsturiskā gaitā, galvenokārt deviņpadsmitajā gadsimta kontinentālajā Eiropā, dabiski izveidojusies pārvaldes forma. Pāreja no feodālas sabiedrības uz parlamentāru pārstāvniecību radīja divas fundamentālas pārvērtības – notika pāreja no korporatīvu šķiru pārstāvniecības uz visas tautas pārstāvniecību Anglijā, un parlaments tika noformulēts kā pilsoņu, kuri ievēlēja deputātus, tiešais interešu pārstāvis.3
…