Trīs bakalaura un maģistra darbu analīze

Annas Riekstiņas bakalaura darbs “Pētnieciskā žurnālistika dienas laikrakstos “Diena” un “Neatkarīgā Rīta Avīze” (2006-2007)”
Bakalaura darba tēmas izvēle man šķiet aktuāla, jo pēdējo gadu laikā bieži nācies dzirdēt, no vienas puses, mediju patērētāju sūdzības par to, ka Latvijā trūkst profesionālas un objektīvas žurnālistikas, no otras – mediju darbinieku bieži piesaukto pētniecisko žurnālistiku kā obligātu priekšnosacījumu efektīvai “sabiedrības sargsuņa” lomas pildīšanai. Darbā pētītas laikrakstu “Diena” un “Neatkarīgā Rīta Avīze” publikācijas – manuprāt, veiksmīga pētāmo objektu atlase, jo ir liela atšķirība abu laikrakstu priekšstatā pašiem par sevi un saviem mērķiem, tāpat arī auditorijas priekšstatiem. Laikraksts “Diena” sevi pozicionējis kā izdevumu, kas iemieso rietumnieciskās, demokrātiskās, preses brīvības idejas, kas sasaucas arī ar pētnieciskās žurnālistikas netraucētu attīstību, tāpēc loģiski, ka no laikraksta “Diena” šajā gadījumā tiek gaidīts vairāk.
Bakalaura darbs dalīts divās daļās – teorētiskajā un praktiskajā (empīriskajā). Metodoloģijai nav atvēlēta atsevišķa nodaļa, taču ar metodoloģijas aprakstu iesākas empīriskā daļa. Kā galveno pētniecības metodi autore izvēlējusies kontentanalīzi, papildus tai kā sekundāru pētniecības metodi izmantojusi dziļo interviju ar Jāni Domburu – viņa to pamatojusi ar nepieciešamību padziļināt kontentanalīzē iegūtos datus, kas parasti ir sausi un prasa plašāku kontekstu. Es piekrītu autores apsvērumiem šādu pētniecības metožu izvēlei, jo, manuprāt, tik daudzpusīgu tematu kā pētnieciskā žurnālistika nevar pētīt tikai ar kvantitatīvām metodēm – kontentanalīze var dot “pieturas punktus” šī fenomena izpratnei, taču tā nespēj uzrādīt svarīgas kopsakarības. Uzskatu, ka izvēle intervēt cilvēku, kas pētāmajā jomā darbojies un guvis panākumus, ir ļoti veiksmīga un papildina kontentanalīzes sniegtos datus ar plašāku kontekstu.
…