Cilvēki nevar būt sīkumi, Ziedonis katru cilvēku savā ceļā padarījis par nozīmīgu. Izrautu no konteksta, Talsu mācītāja Kārļa Amendas vārdu noteikti zina retais, bet, kad iepin to stāstījumā par Amendas draudzību ar slaveno klasiķi Bēthovenu, kļūst skaidrs, ka šis cilvēks ir īpašs un svarīgs ne tikai Ziedonim, bet visai latviešu tautai kopā. Arī es sajutos lepna par šo cilvēku, kas manu tautu saista ar Bēthovenu.
Pirmās grāmatas beigās Dzejnieku pašā dzimšanas dienas vakarā padomju režīms pārsteidz ar aizliegumu darīt to, kas viņam vitāli nepieciešams – iet ārā, skatīties, klausīties, runāt. Tas ir līdzvērtīgi aizliegumam dzīvot. „Šautenes stobrā rozes novīst ātrāk, (..)”, tā apspiestībā ātrāk izzūd cilvēka radošais gars un personība.
…
