Evalds Švinka dzimis Jaungulbenes pagastā daudzbērnu ģimenē. 1929. gadā viņš beidza Rīgas Skolotāju institūtu un sāka strādāt par laborantu un skolotāju. 1937. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti, iegūstot dabaszinātņu kandidāta grādu.
No 1938. gada E. Švinka strādāja Cēsu Skolotāju institūtā. Pēc šī institūta slēgšanas 1940. gadā darbu turpina Jelgavas Pedagoģiskajā institūtā. Pēc otrā pasaules kara strādāja Cēsu 3. astoņgadīgajā skolā un Cēsu apriņķa jauno naturālistu stacijā. Cēsu 3. astoņgadīgā skola kļuva par bioloģijas skolotāju metodiskā darba centru republikā. Te vasaras brīvlaikos notika bioloģijas skolotāju kvalifikācijas celšanas kursi ar praktiskiem darbiem un ekskursijām.
Tā laika dabas zinātņu programmas autori LU profesori K. Ābele,
E. Reiziņš, V. Valenska un skolotāji J. Greste, M. Mežsēta un V. Vārpa paredzēja, ka pamatskolas 1. klasē mācību viela tiek iekļauta dzimtās valodas mācību grāmatas tekstā. Mācības notika ekskursiju veidā. Mācību gada laikā tika ieteiktas
1
5 ekskursijas. Arī 2. klasē šo darbu turpināja. 3. un 4. klasē skolēni tika iepazīstināti ar augsni, ūdeni, gaisu un augiem. 5. klases materiālā iekļautas ziņas par augstāko augu orgānu uzbūvi ar ļoti daudziem praktiskiem un laboratorijas darbiem, ekskursijām.
6. klasē – augu sistemātika.
Vidusskolā 1. un 2. klasē mācīja botāniku. 2. klasē bija arī nodaļa no zooloģijas kursa par bezmugurkaulniekiem. 3. klasē pievērsās cilvēka anatomijai un fizioloģijai, 4. klasē – darvinisma pamatiem, mineraloģijai un ģeoloģijas pamatiem.…
