Latvijas armijas tehniskais nodrošinājums

Latvijas valsts drošību, ekonomisko labklājību un attīstības iespējas nosaka mūsu valsts ģeogrāfiskais izvietojums, vēsturiskās attiecības ar kaimiņu valstīm un tautām, valsts ekonomiskais stāvoklis, kultūras tradīcijas un aizsardzības spējas. Latvijas vēsturiskajā pieredze rodami pietiekami daudz argumentu, lai Latvijas drošība tiktu saskatīta ar tās dalībā starpvalstu drošības un ekonomiskajās sistēmās – Eiropas savienībā (ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā – NATO. Latvijai savu valstisko neatkarību izdevās izcīnīt ar ieročiem rokās Pirmā pasaules kara beigu posmā. Latviešu karavīri bija iemantojuši lielu pieredzi un atzinību par drosmi un prasmi kaujas laukā. Neskatoties uz panākumiem Latvijas valsts izveidē, vēlāka Latvijas vēsture liecina, ka neitralitātes politika un atsacīšanās no militārās pretošanās varām nenodrošina ne valsts pastāvēšanu, ne tautas fiziskā spēka un pašcieņas saglabāšanu.
Nepietiekams bruņojums, militārās sadarbības līgumu trūkums Baltijas valstu starpā un tā laika starptautiski situācija bija cēlonis turpat 20 000 vīru lielo Latvijas bruņoto spēku iznīcināšanai un tālākai piespiedu izmantošanai padomju un fašistisko okupācijas varu interesēs. Pat vēl vairāk- tās savos okupācijas spēkos nelikumīgi iekļāva vairāk nekā 200 000 latviešu un citu Latvijā dzīvojušu tautību karavīru. Liela daļa no kuriem krita kaujās, daļa nonāca Rietumu emigrācijā, daļa- deportēti uz ,, Nāves nometnēm’’ Sibīrija. Tā tika pazaudēts Latvijas 20.gadsimta pirmajā pusē uzkrātais militārais potenciāls un tradīcijas. Līdz ar neatkarības atgūšanu 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā vajadzēja būtiski pārveidot visas valsts pārvaldes iestādes. Īpaši sarežģīti bija sākt valsts aizsardzības sistēmas izveidi. Nebija ne aizsardzības koncepcijas, ne bruņojuma ar ko nodrošināt vai sāk kaut ko veidot. Un viena no lielākajām problēmām bija, ka nebija pieredzējušu karavīru un personāla. Tās bija sekas ko bija atstājusi Padomju savienība. Lai atjaunotu valsts drošību un aizsardzību, bija nepieciešams iesaistīt civilo sabiedrību, tāpēc 1991.gada rudenī tika izveidots brīvprātīgs sabiedrības pašaizsardzības formējums- Zemessardze.…