Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Nācijvalstis un jaunās politiskās sistēmas', 1.
  • Konspekts 'Nācijvalstis un jaunās politiskās sistēmas', 2.
  • Konspekts 'Nācijvalstis un jaunās politiskās sistēmas', 3.
  • Konspekts 'Nācijvalstis un jaunās politiskās sistēmas', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Nācijvalstu parlamentiem, salīdzot ar valdībām, ir mazāka ietekme un iespējas ietekmēt ES lēmumu pieņemšanas un veidošanas procesu. Viens no iemesliem, kā dēl pastāv salīdzinošs tiešas parlamentāras kontroles trūkums ir fakts, ka parlamentiem nav formālas ES līguma varas, tādēļ valdības var izvēlēties, par kādām tēmām konsultēties ar parlamentu pēc brīvas izvēles. Visas valdības ar valstu parlamentiem konsultējas fundamentālos gadījumos, piemēram, kad ir nepieciešama līgumu ratifikācija saskaņā ar attiecīgo konstitucionālo nepieciešamību. Cits iemesls šāda veida situācijai ir atsevišķas grūtības, kas rodas attiecībā uz to, kas tiek uzskatīta par galveno sfēru, kura tiks pakļauta parlamenta ietekmei – ES likumdevējvaras konsultēšana.1 Tomēr pastāv arī institūcijas, kas nācijvalstu parlamentos pilda ietekmēšanas lomu. Visās ES dalībvalstīs ir nodibinātas ES komitejas, kas darbojas valsts parlamenta ietvaros. Atsevišķās valstīs šīs institūcijas darbojas vairāk kā vieta, kur tiek diskutēts un cenšanās vienoties par dažādiem ES jautājumiem, bet citur kā koordinēšanas komitejas. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants