Par „svēto” jeb krusta karu tiek saukts karš, ko, atsaucoties uz Dieva gribu, ved ticības vārdā un kam ir šādi mērķi: īstenās ticības izplatīšana vai tās aizstāvēšana pret iekšējiem un ārējiem Dieva ienaidniekiem; ticīgo aizstāvēšana pret neticīgajiem; par svētām uzskatīto vietu aizstāvēšana pret neticīgajiem vai to atbrīvošana no neticīgo varas. Divus gadsimtus krusta karu ideja aizrāva desmitiem tūkstošu visdažādāko ļaužu, gan dižciltīgu, gan vienkāršo, nabadzīgos un bagātos. Krusta karotāji tika aicināti atbrīvot Palestīnu no musulmaņiem, atgūt Pireneju pussalu, slāvu zemi un Baltiju no neticīgajiem, kā arī pārmācīt tos kristiešus, kuri tika pasludināti par Ķeceriem (Dienvidfrancija). Tika pasludināti arī krusta kari pret husītiem Čehijā.
Tomēr ir ne tikai reliģiska rakstura cēloņi, bija arī saimnieciskie un sociālie aspekti – daudzus karagājienā spieda iet pārapdzīvotības izraisītais trūkums un ierobežotas sociālas augšupejas perspektīvas. …
