Viens no triloģijas „Aija” galvenajiem tēliem ir Jānis Balodis. Uzaudzis nabadzīga kalpa ģimenē. Ziemas mēnešos iet skolā, bet vasarā ganos. Lasot triloģiju ļoti spilgti atklājas Jāņa iekšējie pārdzīvojumi, uzskatāmi atklājot viņa morālās īpašības.
Ziemas mēnešos Jānis apmeklē skolu. Jau no mazām dienām viņš bija ļoti zinātkārs. Viņam patika lasīt grāmatas, tās lasot viņš izglītojās garīgi. Jānis tiecās izzināt un izprast dažādas lietas, lai gan viņš uzauga nabadzīgā ģimenē, Jānis uzskatīja, ka cilvēkam ir jābūt izglītotam. „Es varu būt gudrāks par dažu labu lielu puisi.” Šos vārdus Jānis teica Aijai, kad viņa nevēlējās klausīties runās par skolu, tie liecina, ka viņam bija svarīgas arī zināšanas. Taču par spīti Aijai Jānis ganos ņēma līdzi skolas grāmatas, lasīja un pārdomāja, uzdeva Aijai dažādus jautājumus. Arī tad, kad Jānis pārcēlās uz Rīgu, viņu interesēja zinātne, grāmatas. „Bet to, kas ir iznācis latviski es gandrīz visu esmu izlasījis,.. un centies saprast.” Viņam patika diskutēt ar Ludi par zinātni, uzzināt ko jaunu. Viņš labprāt būtu studējis arī zinātni. „-Jā- ķīmija ir zinātne, kuru es būtu studējis, ja man būtu bijis iespējams.”
Lasot triloģiju „Aija”, bija vērojami vairāki veidi, kā izpaudās Jāņa mīlestība. Jau no mazām dienām Jānim ļoti patika meitenes. „Līdz iesvētīšanas laikam man bija izbijušas vairākas ‘’brūtes’’.” Jānis rakstīja mīlestības vēstules meitenēm, taču viņa sirdī vienmēr bija tikai viena- Aija.…
