Krievu reliģiskā filosofija uzplaukst t.s. ‘’sudraba laikmetā (19.gs otrā puse un 20.gs sākums). To raksturo īpašs pacēlums filosofijā, reliģiskajās pārdomās, literatūrā un mākslā. Izveidojas īpašs filosofisks virziens, kam nav līdzīga nekur citur pasaulē. Tas nobriest tieši Krievijas kultūras specifiskajā situācijā un ir saistīts ar pareizticībā kultivētajām vērtībām. Šajā laikā izauklētās idejas ir saistītas ar F. Dostojevska daiļradē aplūkotajiem reliģiski filosofiskajiem jautājumiem par cilvēku dzīves jēgu, rīcības slēptajiem motīviem, attiecībām ar Dievu…
