Šogad iepazinos ar latviešu rakstnieces Aspazijas, sievietes tiesību aizstāves, lugu “Zaudētās tiesības”, kurā Aspazija atklāj sievietes vietu sabiedrībā 19. gadsimta beigās. Manuprāt, ar lugas galvenās varones Laimas palīdzību Aspazijas vēlas parādīt tā laika sievietes tieksmi pēc “brīvības” un cieņas.
Laima velējās izrauties no savas “dzīves purva”, kurā viņa bija iestigusi. Laimai uzlikts nepanesams slogs, kurš viņai neļauj brīvi elpot, nospiež viņu un padara nelaimīgu viņas dzīvi – rūpes par savu ģimeni. Laima nevelējās būt zemākais sabiedrības slānis. Laima aizstāvēja savas tiesības visu cilvēku priekšā: “Nē es gribu dzīvot! – Jūs bagātie, jūs lepnie, jūs dzīves pirmdzimtie, jums ir viss, ko vēlaties, jūs varat apmierināt katru iegribu, bet esmu kā stādiņš, kuru nospiež briesmīgs akmens slogs. – No savas tumsības un dubļiem es izstiepju rokas pēc tevis, tu mūžīgā, spožā, nebeidzamā gaisma.”…
