Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Teorijas, kuru centrā ir auditorija', 1.
  • Konspekts 'Teorijas, kuru centrā ir auditorija', 2.
  • Konspekts 'Teorijas, kuru centrā ir auditorija', 3.
  • Konspekts 'Teorijas, kuru centrā ir auditorija', 4.
  • Konspekts 'Teorijas, kuru centrā ir auditorija', 5.
  • Konspekts 'Teorijas, kuru centrā ir auditorija', 6.
  • Konspekts 'Teorijas, kuru centrā ir auditorija', 7.
  • Konspekts 'Teorijas, kuru centrā ir auditorija', 8.
  • Konspekts 'Teorijas, kuru centrā ir auditorija', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Vārds „publika” ir pazīstams termins komunikācijas izpētē jau no seniem laikiem- tas ir kopējs vārds, lai apzīmētu vārdu „saņēmējs” vienkāršā masu komunikācijas procesa sekojošā modelī (avots, kanāls, ziņojums, saņēmējs, efekts). Informācija par publiku ir arī atgriezeniskās saites un novērtējuma forma.
Publika lielākajā daļā masu mediju nav stingri zināma (tā nevar būt tieši pamanāma), tāpēc terminam „publika” ir abstrakts un strīdīgs raksturojums.
Mūsdienu publikas izcelsme masu medijiem iespējams tika atklāta publiskos teātra vai mūzikas pasākumos tāpat kā spēles un teātra izrādes senos laikos. Publika, kā skatītāji publiskos pasākumos gadsimtu gaitā, ieguva likumīgu statusu jau vairāk nekā pirms diviem gadu tūkstošiem, ar visām tās paražām, ekspektācijām un likumiem utt.
Masu mediju publika nevar „runāt pretī” tās avotiem, un masu mediju izplatīšanas tehnoloģija nav parasti piemērota, lai šādas darbības būtu tehniski iespējamas. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants