8. SEMINĀRA ATBILDES
1. Tiesību aksioloģija. Tiesību un likuma attiecības (liberāli juridiskā aksioloģija).
Vērtību teorija, viena no modernākajām tiesību filozofijas teorijām. Vērtību teorija, ka atsevišķa disciplīna radusies 19.gs. beigās, tā uzplaukst līdzās interesei par kultūras un cilvēka garīgās dzīves norisēm. Vērtības nevis vienkārši fiksē vai apraksta notiekošo, bet izsaka attieksmi pret to. Tā rodas laikmetā, kad zūd ticība absolūtam kā pasauli vienojošam, sakārtojošam principam. Aksioloģija iepazīstina ar priekšstatu par vērtību pasauli, vispirms vērtības ir jādefinē un tad jāsakārto pēc svarīguma. Vērtības ir morāles vērtības (labais un ļaunais), ekonomiskās vērtības, vitālās vērtības (dzīve un rūpes par to), varas vērtības (vara un veiksme), estētiskās, sociālās, teoloģijas. Aksioloģija ir filozofiskā mācība par vērtībām, tā rodas 19.gs. beigās un strauji attīstās 19.gs. pamatjautājumi – kā kaut kas top par vērtību? Kas ir vērtība? Vai intereses un normas nosaka vērtības un otrādi? Vai vērtības ir mūžīgas vai laicīgas? Dažādu lietu un notikumu vērtība ir sakārtota attiecībā pret Dievu kā augstāko vērtību. Tas, kas ir tuvāk Dievam resp. pilnībai, ir vērtīgāks nekā tas, kas ir tālāk no Dieva. F. Nīče aizsāk subjektīvisma virzienu aksioloģijā, atzīst, ka vērtības rodas vērtējumā, tās ir atkarīgas no vērtētāja, ir laiciskas, mainīgas.…
