Vērtējums:
Publicēts: 09.12.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Zudušais Mū kontinents', 1.
  • Eseja 'Zudušais Mū kontinents', 2.
  • Eseja 'Zudušais Mū kontinents', 3.
  • Eseja 'Zudušais Mū kontinents', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Kādā Indiešu templī atradušās Nakālu plāksnītes.Viens no pirmajiem cilvēkiem, kas par viņām uzzināja bija Džeims Čērčvords.Viņš tās dabūja , no kāda mūka, kurš tās glabājis savā templī.Mūks Čērčvordam mācījis, kā tulkot šādas plāksnītes. Pēc Džeima Čērčvorda teiktā, plāksnītes atšifrējumā teikts, ka Mū kontinents kādreiz ir atradies Klusajā okeāna. Čērčvords devies meklēt vēl šādas plāksnītes.Viljams Nivens 5 jūdzes uz ziemeļrietumiem no Mehiko, rokot 12 pēdu dziļumā, atradis akmens plāksnītes.Taču neviens nav mācējis tās iztulkot, tāpēc viņš sazinājās ar Čērčvordu, un aizsūtīja viņam tās. Čērčvords pateica, ka plāksnītes valoda, sakrita ar viņa Nakālu plāksnīšu valodu. Nīvens atrada vēl šādas 2000 plāksnītes ar akmens formu.Tām bija ļoti dažādas formas. Kad Čērčvords pateica Nīvena atklājumju, visa pasaule bija vīlusies, un neapzinādamies atrastā vērtību, ar buldozeriem iznīcināja vietas, kur tūkstošiem gadu atradušies šie akmeņi.
Dienvidamerikā, Peru tika atrasti vēl akmeņi.Uz akmeņiem esot bijuši visādi zīmējumi. Tajā skaitā teleskopi, asins pārliešana, dinozauri un dažādas tehnoloģijas. Pavisam tika atrasi 11 000 tādi akmeņi, taču nav zināms, vai tie ir tādi paši akmeņi, kādus atrada Čērčvords un Nīvens. Akmeņu atradēja dr.Kavrēva tika iesūdzēta tiesā, par to, ka viņa pati ir tos izgudrojusi, kas tehniski nav iespējams.

Autora komentārsAtvērt
Atlants