3. Traumatisma raksturojums
Salīdzinot ar skriešanu, soļošanā vairāk tiek aktivēti muskuļi – tibialis anterior, rectus femoris un hamstringi. Soļošanai raksturīga arī palielināta gurnu rotācija, kas izraisa raksturīgas traumas.
Tā kā soļošanā nodarbinātie muskuļi atšķiras no citiem sporta veidiem, soļošana var tikt ieteikta atveseļošanās periodā pēc, piemēram, skriešanā traumētiem ceļgaliem vai citos sporta veidos ķermeņa augšdaļas traumām. Soļošanā piezemēšanās laikā slodze uz locītavām ir salīdzinoši neliela, tā var būt kā pāreja no netrenēšanās uz augstākas fiziskas slodzes treniņiem.
Lai novērtētu soļošanā visbiežāk sastopamās traumas tika izanalizēts Sandjego universitātes (San Diego State University) zinātnieku veiktais pētījums. Tajā tika apkopotas 400 anketas no dažādu līmeņu soļotājiem. Aptuveni 2/3 daļas respondentu atzīmēja, ka viņiem ir bijusi viena vai vairākas traumas. Vidēji traumas soļotājiem bija reizi 6,4 gados, no kā var secināt, ka soļošana nav traumatisks sporta veids. Visbiežāk minētās traumas bija augšstilba mugurējo muskuļu sastiepums, apakšstilba traumas, dažādu saišu mežģījumi un iekaisumi, citu muskuļu sastiepumi. Novietojuma ziņā visbiežāk traumas rodas ceļgala, pēdas, apakšstilba, gurnu un muguras apvidū.
Ir zināma korelācija starp treniņu daudzumu un intensitāti un traumu skaitu. Visvairāk traumu bija sportistiem, kuri trenējās 6 – 7 reizes nedēļā.
…
