Nogaidīju līdz skolnieku iziešanas no skolas pie ieejas. Tik daudz automašīnu, nav neviena tukšuma! Man atkal paveicās, skolnieki pavisam drīz sāka iziet no skolas. Pieeju pie jaukas meitenes ar divām lentēm uz galvas. Uzzināju, ka visi skolnieki tagad brauks svinēt pēdējo zvanu uz Jūrmalu. Tas nav pārsteigums, tik labs laiks ārā! Pēc dažam sarunām ar vēl divām meitenēm, es sapratu cik man paveicās aprunāties ar Mihailu, jo šajā gadā gandrīz visi devītās klases skolnieki pāries uz desmito klasi tajā pašā skolā. „Tikai divi puiši no paralēlas klases vēl domā – palikt vai iet tālāk tehnikumā” pateica meitene garajā kleitā ar gariem blondiem matiem Jana.
Aizgāju uz mājām ar tik labu noskaņu. Skolas svētki vienmēr ir tik liels prieks. Ļoti interesanti bija uzzināt par skolēnu plāniem un vecāku attieksmi pret to. No vienas puses koncerts nebija ilgs un tas bija labi, jo nevienam tas vēl nepaspēja apnikt, bet man tas bija ne īpaši labi – es aprunājos tikai ar tiem cilvēkiem, ar kuriem paspēju, nebija daudz laika. Es ceru, ka katrs no tiem skolēniem, kurus šodien redzēju izdarīs pareizo lēmumu par savu tālāko izglītību.
…
